Persijas kaķi

Persijas kaķi

Persijas kaķu vēsturiskā izcelšanās

Persijas kaķu šķirne ir viena no senākajām kaķu audzētāju izveidotajām šķirnēm,arī viena no populārākajām pasaulē.Protams,mode mainās un mēdz būt, ka Persijas kaķiem jāatkāpjas citu šķirņu priekšā popularitātes ziņā, taču joprojām valda uzskats, ka tā ir vispopulārākā un izplatītākā šķirne pasaulē, par ko liecina neskaitāmās kaķu audzētavas ASV, Eiropā, īpaši Nīderlandē, un citur. Latvijā pirmie ievestie šķirnes kaķi, ar kuriem sākās felinoloģija mūsu valstī, arī bija Persijas kaķi.

Persijas kaķiem izskats ir kopējs visai šķirnei, taču tos atšķir vilnas un acu krāsa, tāpēc izstādēs tie tiek vērtēti pa krāsām. Persiešu dzimtene, kā uzskata daļa felinologu, ir Irāka, Irāna, Turcija un Armēnija ar tām piegulošajiem reģioniem, kur šie kaķi dzīvojuši jau vissenākajos laikos. Citi felinologi turpretī uzskata, ka Persijas kaķi veidojušies no savvaļas kaķa manula, tam krustojoties ar citiem kaķiem, un tātad mituši vairāk Āzijas reģionos.Jebkurā gadījumā pirmie rakstiskie avoti par šo kaķi saistās ar 1626.gadu, kad kaķus sāka ievest Eiropā. Avoti vēsta, ka kaķus ieveduši itāļu tirgotāji, pirmie dzīvnieki bijuši tikai baltā, sarkanā un sudraboti svītrotā krāsā, pārējās krāsu varietātes izveidojušās daudz vēlāk. Šo kaķu selekcijā plaši izmantoja Angoras kaķus, kuriem ir dažas kopējas iezīmes ar Persijas kaķiem, bet ir arī virkne atšķirīgu iezīmju, īpaši tas sakāms par galvas veidojumu. Strādājot ar kaķu selekciju, šī radniecība ar Angoras kaķiem jāpatur prātā, jo nereti nepareizas partneru izvēles rezultātā kaķēniem būs stipri izteiktas Angoras kaķu iezīmes – gan pagarināti ķermeņi, gan gari deguni utt. Tas visbiežāk notiek, ja kaķu audzētāji, vēlēdamies iegūt un nostiprināt kādu Persijas kaķu šķirnes krāsu toni, ilgstoši pāro kaķus ar vienādu vilnas krāsu. Šādos pārojumos dzimušajiem kaķēniem gan uzlabojas krāsa, bet pasliktinās tips,kas kļūst līdzīgs Angoras kaķiem. Pirmie Persijas kaķi šokolādes un violetā krāsā bieži saņēma zemākas atzīmes tieši šī iemesla dēļ.Lai iegūtu augstas kvalitātes pēcnācējus, vislabāk savai kaķenei izvēlēties runci, kam nav radniecības ar kaķeni. Protams, dzīvnieku selekcijā tiek izmantota arī tuvradniecīgā pārošana – inbrīdings – taču šādos pārojumos var iegūt arī ļoti sliktas kvalitātes pēcnācējus, tāpēc pieredzējuši audzētāji tuvradniecību pieļauj tikai 3. un 4. paaudzē.

Persijas kaķu raksturojums un krāsu varietātes

Persijas kaķi ir dzīvnieki ar īsu, masīvu, muskuļotu ķermeni, arī kakls ir īss, resns, platas krūtis, resnas un īsas kājas ar apaļām, lielām ķepām, kuru pirksti cieši sakļauti. Persijas kaķu raksturīgo ķermeņa uzbūvi apzīmē ar angļu vārdu cobby, kas nozīmē „kompakts, masīvs.” Šo terminu izmanto arī citās valodās kā felinoloģijas terminu kaķa uzbūves raksturojumam. Persijas kaķa galva atšķiras no citu šķirņu kaķu galvām gan lieluma, gan uzbūves ziņā. Tā ir ļoti liela, apaļa, kas nozīmē, ka kaķa galvas platums horizontāli ir tikpat liels kā vertikāli. Piere ir plata, velvēta, pāreja no pieres uz degunu ir dziļa, it kā iespiesta ( tā saucamais Stop jeb Break). Deguns ir īss, plats, it kā uzrauts, deguna spoguļa augšējā līnija atrodas acu apakšējo plakstiņu vai acs viduslīnijas līmenī.Acīm jābūt novietotām plati, tām jābūt lielām, apaļām, nedaudz izvelbtām, labi atvērtām. Ausis ir maziņas, plati novietotas, ar noapaļotiem galiem. Aste īsa, taisna, resna visā garumā.

Persijas kaķa vilnai ir jābūt biezai, taisni augošai, garai un zīdainai. Uz kakla un krūtīm vilna ir garāka un veido krāšņu apkakli. No ausu pamatnes sāniski aug garas spalvas, tādas pat aug arī ķepu pirkstu starpās. Aste klāta ar garu, biezu, viscaur vienāda garuma vilnu.

Persijas kaķa kvalitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā iepriekš minētās īpašības tam piemīt. Ja jūs audzējat Persijas kaķus, bet ģenētikas zināšanas ir vājas, lūdziet padomu savā klubā pie šķirnes vadītāja, lai izvēlētos partnerus.

Līdz 1980. gadam katrai Persijas kaķu varietātei bija izstrādāta sava vērtēšanas sistēma, bet 1980. gadā iedibināja kopīgu vērtējuma skalu visām krāsām.

Kā redzams, visvairāk punktu kaķis var nopelnīt par galvas un vilnas vērtējumu, jo tieši galvas un vilnas īpatnības to atšķir no citām šķirnēm.

Biežākie trūkumi Persijas kaķu eksterjerā:

trapecveida galvas forma – nepietiekami piepildīti vaigi, nepietiekami spēcīgs zods, tāpēc galva virzienā uz zodu sašaurinās;
plakana piere, piere ar izteiktu iedobumu virs uzacu kauliem;
neizteikts vai vāji izteikts „stops”;
pārāk īss deguns, sašaurināts deguns, sašaurinātas nāsis;
nepietiekami atvērtas, it kā piemiegtas acis;
ap acu zīlīti zaļš riņķis ( izņemot kaķus ar zaļām acīm);
nepietiekami intensīvs acs krāsas tonis ( blāvas acis);
palielas ausis ar nosmailinātiem galiem;
augstu novietotas ausis;
stiepts ķermenis;
pārāk īsas kājas;
pārāk gara aste ( ja atliec, tad sasniedz lāpstiņas kaulu vai sniedzas vēl tālāk kakla virzienā);

jebkuri ģenētiskie defekti.
◘
Melnie Persijas kaķi ir vieni no efektīgākajiem un izplatītākajiem savu ciltsbrāļu vidū. Melno vilnas krāsu nosaka dominējošais gēns, kas bieži nomāc citas krāsas, taču izaudzēt labas kvalitātes melnu persieti nebūt nav viegli, jo šiem kaķiem visbiežāk ir problēmas ar krāsu. Par visvērtīgākajiem uzskata melnos persiešus, kuriem vilnas mati nokrāsoti visā mata garumā, bez pēlēka toņa pie matu saknēm. Visbiežāk melnu kaķu vilnai piemīt rūsgana vai pelēcīga nokrāsa, taču izstādēs krāsu nebrāķē līdz 2 gadu vecumam, kad tai jābūt kraukļa melnai līdz pašām saknēm. Interesants ir pieredzējušu audzētāju novērojums – ja kaķēnam 2,5 līdz 3 mēnešu vecumā ir izteikti melna krāsa, tad vēlāk krāsojums nebūs tik labs kā tiem, kuriem šajā vecumā redzama izteikti gaiša pavilna. Lai iegūtu labu melno toni, vajadzētu pārot melnu kaķeni ar melnu runci, bet tas bieži noved pie vispārējā tipa pasliktināšanās, tāpēc arī felinologi savā darbā secinājuši, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja melnu kaķeni pāro ar baltu, melni baltu, sarkanu vai sarkanas marmorkrāsas runci; melnu runci vislabāk pārot ar baltu, bruņurupuča krāsas kaķeni vai ar kaķeni, kurai ir bruņurupuča krāsojums ar baltu. Nav ieteicama melnu dzīvnieku pārošana ar ziliem, jo tad pavilna visbiežāk ir gaiši pelēka.

Melnie persieši nedrīkst ilgstoši uzturēties saulē, jo viņu vilna kļūst rūsgana. Ļoti vēlama ir melnu kaķu mazgāšana, jo tad vilna kļūst maigāka un vieglāk izķēmmējas pelēcīgie, vecie vilnas mati. Šobrīd ir pieejami speciāli šampūni, kas domāti melniem kaķiem un ko vajadzētu izmantot. Arī pūderējot kaķi, jāizmanto melns pūderis.

Melno persiešu acu krāsai jābūt no dzintara dzeltenas līdz tumši oranžai, bet gadās, ka acis ir ar zaļganu nokrāsu vai pat zaļu loku apkārt zīlītei. Tas stipri samazina vērtējumu izstādēs. Nav vēlamas arī blāvi dzeltenas acis. Melnie persieši ir temperamentīgāki un bieži vien arī atturīgāki un neatkarīgāki par citu krāsu Persijas kaķiem.

Nereti melnajiem persiešiem ūsas mēdz būt baltā krāsā, kas nav uzskatāms par defektu, bet balti plankumiņi jebkur citur uz ķermeņa ir nepieļaujami – šādu kaķi izstādē diskvalificē, neļaujot izmantot tālāk selekcijā.

◘
Baltie Persijas kaķi sastopami trijās variācijās – balti ar zilām acīm, balti ar oranžām acīm un balti ar dažādu krāsu acīm ( viena zila, otra oranža). Visu balto kaķu vilnai jābūt sniega baltumā bez jebkāda ēnojuma, bez krēmīgas vai citas nokrāsas. Balto kaķu mazuļiem uz galvas var būt tumšs plankumiņš vai dažas svītriņas, kas līdz gadam izzūd, bet norāda, ka kaķis radies no diviem dažadu krāsu dzīvniekiem. Baltie Persijas kaķi prasa rūpīgu kopšanu, lai vilna saglabātu savu sniegbalto krāsu. Visbiežāk parādās dzeltenīgi vilnas posmi uz kājām, ap anālo atverti, kas gan liecina tikai par saimnieka nepietiekamām pūlēm kaķa kopšanā. Ja kaķim stipri asaro acis, tad drīz vien abās deguna pusēs parādās tumši notecējumi, kas ļoti bojā kaķa izskatu.

Pirmie šajā grupā ir bijuši balti kaķi ar zilām acīm. Šodien tas ir liels retums, jo iegūt baltu zilacainu kaķi, kam ir uzteikts tips, nav viegli. Izsekosim shēmai, kā būtu jārīkojas. Vislabāk baltu zilacainu kaķeni pārot ar zilu runci, kam paaudzēs bijuši balti senči, tad metienā iegūsim kaķēnus, kuriem ir balta vilnas krāsa un dažādas acis. Ja tālāk dažādu acu krāsu kaķeni pārosim ar runci, kam arī ir dažāda acu krāsa, tad iegūsim brīnišķīgus kaķēnus ar zilām acīm. Zilas acis nenosaka kurlumu, tas saistīts ar vilnas gēnu, un tikai pie neveiksmīga gēnu salikuma dzimst kurli dzīvnieki, pie tam sākumā kaķēni dzird, bet augot šo īpašību zaudē sakarā ar deģeneratīvām izmaiņām iekšējā ausī. Zilacainām kaķenēm parasti ir nelieli metieni, tāpēc balti zilacaini dzīvnieki tiek ļoti augstu vērtēti.

Tik augstu kā zilacainie persieši netiek vērtēti baltie persieši ar oranžām acīm, jo šo acu krāsu vieglāk pārmantot. Interesanti, ka reizēm kaķiem ar oranžām acīm kaķēnu vecumā acis krāsotas zaļā riekstu krāsā, bet līdz gada vecumam tās mainās un kļūst spilgti oranži dzeltenas.Šiem kaķiem vienmēr ir sniegbalta vilna. Pirmoreiz baltie kaķi ar oranžām acīm atsevišķā grupā tika izdalīti 1938. gadā, bet kaķi ar dažādām acīm salīdzinoši vēlu – tikai 1968. gadā, bet titulus tiem bija tiesības iegūt tikai no 1975. gada.

◘
Zilie Persijas kaķi kā patstāvīga varietāte eksistē no 1898. gada. Tā ir vispopulārākā un vispieprasītākā Persijas kaķu krāsa ne tikai audzētāju, bet arī pircēju vidū. Zilas krāsas persiešiem vilna ir no tumši metāla pelēkas līdz sudraboti pelēkai. Daudzi eksperti augstāk vērtē gaišākas krāsas dzīvniekus. Standarts nosaka, ka kaķa vilnas matiem jābūt vienā tonī no saknes līdz matu galam. Bieži gaišākas krāsas kaķiem pavilna ir ļoti gaiša, kas tiek vērtēts kā trūkums. Tumsnēja, nevienmērīga krāsa kaķiem mēdz būt arī tad, ja daudz ir veco, atmirušo vilnas matu, tāpēc tie jāizplūc. Slikts krāsu tonis ir arī tiem dzīvniekiem, kuri dzimuši pārojumos no melna un zila kaķa. Gaišākas krāsas kaķēniem uz ķermeņa dažreiz redzamas svītras, kas augot izzūd. Izvēloties kaķēnu, uzmanīgi jāapskata tā ausis un ķepas – pieaugušam dzīvniekam krāsu tonis būs tāds pats kā kaķēnam uz šīm ķermeņa daļām. Vislabākās krāsas zilus runčus var iegūt, ja pāro zilu, jauktu ar krēmkrāsu kaķeni ar krēmkrāsas runci.

◘
Sarkanie Persijas kaķi ir viena no senākajām šķirnes varietātēm un patstāvīgā grupā Anglijā tika izdalīta jau 1880. gadā. Tad gan krāsa bija tuvāka oranžai un kaķi tika arī dēvēti par oranžajiem kaķiem. Tie bija īpaši izplatīti Vācijā ap 1930. gadu, taču Otrā pasaules kara laikā šī varietāte praktiski tika pazaudēta, un selekcionāriem nācās pūlēties turpat 20 gadus, lai to atjaunotu. Sarkano persiešu vairošana saistīta ar zināmām grūtībām, jo nav viegli iegūt vienmērīgi krāsotu kaķi bez svītrām un tumšākiem plankumiem. Sarkano persiešu krāsa variējas no sarkani rudas līdz pat mahagonija tonim. Bieži sarkanas krāsas kaķiem ir nedaudz gaišāks krāsojums uz zoda, kājām un astes, kas saistīts ar melnās krāsas gēna klātbūtni. Visbūtiskākais, lai uz ķermeņa nebūtu svītrojuma, kas parasti parādās uz galvas, kājām un astes. Nekādā gadījumā astes galiņa spalvas nedrīkst būt baltas – šāds kaķis izstādēs nesaņem titulus! Arī deguna galiņam jābūt spilgti rozā, uz tā nedrīkst būt melni punktiņi, kas norāda uz tebi krāsas klātbūtni.

Vislabākos sarkanos persiešus iegūst, pārojot sarkanu vai sarkanu marmorkrāsas runci ar bruņurupuča krāsas ( melns ar rudu ) kaķeni. Labus rezultātus iegūst, pārojot sarkanu kaķeni ar zilu vai sarkanu runci. Interesanti, ka, pārojot vienas krāsas dzīvniekus sarkanā krāsā, kopējais tips uzlabojas atšķirībā, no citām krāsām, kur tas var pasliktināties.

Protams, šodien pieejami gan šampūni sarkaniem kaķiem, gan speciāli pūderi, kurus izmanto kaķu īpašnieki, lai uzlabotu krāsu pirms izstādes. Sens paņēmiens ir vilnas ieberzēšana ar siltām klijām un izsukāšana pirms izstādes. Jebkurā gadījumā mājās vispirms vairākas reizes ir jāizmēģina dažādie paņēmieni,lai prastu savu sarkano persieti sagatavot izstādei atbilstošā kvalitātē.

◘
Krēmkrāsas Persijas kaķi ir viena no visjaunākajām krāsu varietātēm. Savā laikā selekcionēti ASV, pēc tam ievesti Eiropā. Ļoti populāri vēl šodien ASV un Eiropā, bet grūti selekcionējami. Krēmkrāsas kaķu vilnai jābūt gaišā krēma vai bēšas pasteļkrāsas tonī, iespējama arī ziloņkaula vai miecētas mizas krāsa. Agrāk vēlams bija sarkanīgs tonis, bet pēdējos 25 gados to uzskata par trūkumu. Šo persiešu vilnas krāsojumam jābūt vienmērīgam, bez svītrām, ēnojumiem un plankumiem. Ja kaķēniem drīz pēc dzimšanas uz ķermeņa, kājām un astes parādās svītrojums, tad tas saglabāsies arī turpmāk. Atkarībā no svītru spilgtuma tie var būt vērtēti kā krēmkrāsas marmora krāsojuma dzīvnieki. Krēmkrāsa veidojas lēni, un vislabākā krāsa parādās trešajā kaķa dzīves gadā, jauniem dzīvniekiem mēdz būt tumši sarkanāks tonis ( tā saucamais hot cream). Protams, ir arī tādi kaķi, kuriem brīnišķīga krāsa jau izveidojas 6 mēnešu vecumā, bet tas drīzāk ir izņēmums. Vislabākos rezultātus krāsas iegūšanā sasniedz tie selekcionāri, kuri pāro krēmkrāsas kaķeni ar zilu vai krēmkrāsas runci, kā arī zilu, jauktu ar krēmkrāsu kaķeni ar tās pašas krāsas runčiem. Nav ieteicams krēmkrāsas kaķeni pārot ar melnu runci, jo kaķēniem būs izteikta sarkanīga nokrāsa, ko nosaka melnā gēna klātbūtne. Līdzīgi trūkumi novēroti, ja krēmkrāsas kaķene tiek pārota ar sarkanu runci.

Krēmkrāsas persiešiem acis ir tumši oranžas, vara krāsā, pat brūnas, kas lieliski izceļas uz pasteļkrāsas vilnas fona. Izvēloties kaķēnu, jāņem vērā, ka tam acis var būt gaišākas, bet pamazām tās krāsosies spilgtāk. Bieži krēmkrāsas persiešiem ir palielas ausis, kas mazina viņu vērtību. Ja kaķēnam ir palielas ausis, tad pieaugušam kaķim tās būs vēl lielākas, tāpēc dzīvnieki jāapskata uzmanīgi un priekšroka jādod tam, kam austiņas vismazākās un pēc iespējas platāk novietotas galvas sānos.

◘
Dūmakainas krāsas Persijas kaķi ir vieni no efektīgākajiem savā šķirnē. Viņu izcelsme līdz šim brīdim īsti nav zināma, domājams, ka sākotnēji izmantoti sudrabotie persieši ar svītrojumu, kurš selekcijas rezultātā pakāpeniski izzudis. Pareizas krāsas dūmakainam persietim galva ir intensīvā pamatkrāsā, tai apkārt krāšņa, sudrabota apkakle. Arī pavilna ir gaiši sudrabota, taču akotmati noklāj kaķa ķermeni tā, ka gaišā pavilna pavīd, tikai kaķim kustoties. No ausīm sāniski aug sudraboti, gari mati, kas galvai piešķir vēl lielāku efektu. Apskatot šīs krāsu varietātes kaķa matu, redzam, ka tas noskrāsots tikai daļēji, proti, puse vai pat 2/3 mata nokrāsota pamatkrāsā, bet pārējais ir sudraboti pelēks. Šādu vilnas krāsojumu sauc par tipingu, kurš sastopams daudzās kaķu šķirnēs. Šodien ir apzinātas 10 dūmakaino kaķu varietātes: melna; zila; šokolādes krāsa; violeta; sarkana; krēmkrāsa; bruņurupuča krāsa; zila, jaukta ar krēmkrāsu; šokolādes krāsa, jaukta ar krēmkrāsu; violeta, jaukta ar krēmkrāsu. Eiropā visizplatītākie ir kaķi meinā, zilā un dūmakainā bruņurupuča krāsā. Sarkanas krāsas un krēmkrāsas dūmakainos selekcionē galvenokārt Austrālijā, pārējās krāsas ir ļoti reti sastopamas, kas izskaidrojams ar šīs varietātes selekcijas grūtībām. Lai saglabātu īpatnējo vilnas krāsojumu, kaķene jāpāro ar tādas pašas krāsas runci; šai pārojumā var pasliktināties persieša tips un parādīties svītrojums uz kājām.

Lai iegūtu labas kvalitātes dūmakainas krāsas runci, vēlams pārot baltu Persijas kaķeni ar oranžām acīm ar dūmakainu runci; vēl labāk, ja abiem dzīvniekiem senčos bijuši dūmakaini kaķi. Pārojot divus dūmakainus dzīvniekus, kaķēni var būt bez tipinga,bet, pārojot divus melni dūmakainus dzīvniekus, visi pēcnācēji būs melni, jo melns dominē pār gēnu, kas nosaka dūmakainību.

Kaķēniem piedzimstot, ir neiespējami noteikt krāsu, tikai trešajā dienā pēc dzimšanas, rūpīgi apskatot kaķēna galviņu, var redzēt, ka zem acīm un deguna parādās sudraboti matiņi, kuri pēc pāris dienām atkal aizaug. 2-3 nedēļu vecumā kaķēniem sāk augt sudraboti matiņi,un 2 mēnešu vecumā kaķēna vilna kļūst plankumaina un tas nemaz nelīdzinās dūmakainas krāsas dzīvniekam. Tikai 3-4 mēnešu vecumā parādās pirmās dūmakaino dzīvnieku krāsojuma pazīmes, bet droši vērtēt kaķēnu kā dūmakainu var tikai pusgada vecumā.

Visiem dūmakainas krāsas kaķiem ir ļoti lielas acis, bieži sarkani oranžā krāsā, kas īpaši efektīgi izceļas melni dūmakainajiem kaķiem.

Tā kā dūmakainajiem kaķiem ļoti nozīmīga ir vilnas kvalitāte, tad to izstādīšanas laiks ir ierobežots. Parasti vislabākais periods ir no oktobra līdz februārim, taču mēdz būt arī no decembra līdz janvāra beigām. Tas saistīts ar to, ka vilnas maiņas laikā kaķis zaudē savu krāšņo apkakli, uz galvas un ķepām parādās svītrojums, tāpēc tādu kaķi izstādīt nevar, lai viņš nesaņemtu sliktu vērtējumu. Parasti dūmakainie kaķi ir nosvērti un mīlīgi, taču runču vudū gadās arī pa kādam īpaši agresīvam eksemplāram.

◘
Kamejas krāsojuma Persijas kaķu varietāte izveidojusies 1934. gadā ASV nekontrolētas sarkano un šinšillas krāsas persiešu pārošanas rezultātā. Tikai 1950. gadā felinologi uzsāka mērķtiecīgu selekcijas darbu, un 1960. gadā jau tika izstrādāts krāsojuma standarts. Pirmie kamejas krāsas kaķi Eiropā tika ievesti ap 1955. gadu, bet izstādēs tiem atļauts piedalīties no 1975. gada.

Sākumā šos kaķus dēvēja par sarkanajām šinšillām, jo vizuāli tie tiešām bija līdzīgi, bet ģenētiski kaķi ir ļoti atšķirīgi un to ģenētika ir tuvāka dūmakainajiem kaķiem.

Kamejas krāsas kaķu pamatkrāsa ir balta, bet vilnas matiņiem uz galvas, muguras, sāniem un astes virspuses ir tipings, proti, matiņa daļa nokrāsota sarkanā vai krēmkrāsā. Lai šīs divas krāsas atšķirtu, jāņem balta papīra lapa un uz tās fonajāskatās vilnas mati. Kaķa ausis, zods, krūtis, vēders un astes apakšpuse ir balta.

Kaķu acīm jābūt oranžā vai vara krāsā, bet šai varietātē biežāk nekā citās sastopami acu krāsu brāķi.

Ap acīm āda ir sarkanā krāsā, arī deguna galiņš un ķepu spilventiņi tādi paši

Kamejas kaķiem šodien ir trīs varietātes atkarībā no krāsas pigmenta intensitātes – visgaišākie ir tonētie kaķi, kuriem tikai 1/8 daļa vilnas matiņa nokrāsota ar citas krāsas pigmentu, kaķis šķiet gandrīz balts. Šo variāciju sauc par cameo shell. Otra varietāte – cameo shaded – ir tumšāka, kad ½ vai 1/3 vilnas matiņa klāj tipings – kaķis ir spilgtāks. Trešā variācija – dūmakains jeb cameo smoke, kad pat 2/3 matiņa klāta ar tipingu un patiesībā kaķis ir krāsains, tikai kustībā redzama baltā pavilna. Eiropā visvairāk audzētāji strādā ar shell un shaded variācijām. Garspalvaino kaķu krāsu tabulā varat redzēt, cik daudz un dažādas ir šo krāsu varietātes.

Kamejas krāsas kaķēniem, tāpat kā dūmakainajiem, grūti noteikt krāsu, to var izdarīt tikai pēc baltajām spalvām ap acīm, ap degunu un uz zoda. Cameo shell kaķēni piedzimst gandrīz balti, tikai uz galvas un muguras ir nedaudz redzams krāsojums.

◘
Svītrotie Persijas kaķi raksturojas ar vienu kopīgu iezīmito vilnas mats ir klāts ar tikingu, izņemot sudraboti svītrotos, kur mats krāsots ar tipingu. Tipinga krāsojumu nosaka dominantais A gēns, kuru sauc arī par aguti gēnu. Tas nosaka vilnas mata krāsojumu dažādās joslās. Persijas kaķiem visbiežāk sastopams marmora krāsojums, retāk – svītrots vai punktots krāsojums.

Nodarboties ar svītrotu Persijas kaķu selekciju ir pietiekami grūti, tāpēc pēdējā laikā šīs krāsas kļūst arvien populārākas, jo katrs audzētājs par „augstāko pilotāžu” uzskata iegūt teicama tipa svītrotu persieti. Īpaši šie kaķi populāri Skandināvijas valstīs, arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Lai iegūtu labus pēcnācējus, sudraboti svītrota kaķene jāpāro ar citas krāsas svītrotu runci, bet šai gadījumā bieži parādas acu krāsu brāķi. Audzētāji visbiežāk pārojumos izmanto melnus un zilus runčus, kas ļaus saglabāt gan zīmējumu, gan tipu. Svarīgi, lai pārojumos neizmantotu dažādu krāsu svītrotus partnerus.

Vilnas maiņas laikā kaķi kļūst gaišāki un tos nav vēlams izstādīt, jo eksperts vērtē to, ko redz, tāpēc zemu tiks novērtēts marmorkrāsas dzīvnieks bez zīmējuma, kurš drīzāk atgādina šinšillu. Saimniekam jāseko, kad kaķis izskatās vislabāk un tā vilna ir pašā krāšņumā, un tad tas jāizstāda.

Svītrotajiem persiešiem baltu zodu uzskata par diskvalificējošu trūkumu. Zoda krāsu pārbauda, pieliekot baltu papīra lapu.

Sarkani svītrotajiem persiešiem zīmējums bieži vien ir neskaidrs, tāpēc gadās, ka vienu un to pašu kaķi eksperti reizēm vērtē kā svītrotu, bet citreiz – kā sarkanu. Mūsdienu ekstremālais Persijas kaķu tips pirmo reizi tika konstatēts tieši sarkani svītrotas krāsas persiešiem 1930. gadā ASV. Daudzas svītroto kaķu variācijas ir gan norādītas Persijas kaķu krāsu tabulā, bet sastopamas ļoti reti, īpaši saistībā ar šokolādes un violeto krāsu.

Svītrotajiem persiešu kaķiem jābūt pareizam zīmējumam: M burts uz pieres, divi vai trīs svītru loki uz krūtīm ( tā saucamā kaklarota), svītru loki uz kājām; uz muguras plecu daļā taureņa zīmējums, no kura atiet un stiepjas pāri mugurai 3 tumšas svītras; aste svītrota, galiņš pamatkrāsā, bet ne balts. Diemžēl pat lielās starptautiskās izstādēs reti gadās redzēt Persijas kaķus ar perfektu zīmējumu šajā krāsu varietātē.

◘
Persijas šinšillas krāsojuma kaķi ir vieni no neparastākajiem šīs šķirnes kaķu vidū. Savu nosaukumu kaķi ieguvuši no maza Dienvidamerikas dzīvnieka, kuru augstu vērtējuši pat inki. Pirmās šinšillas parādījās 1880. gadā Anglijā kā sudraboti svītrota un dūmakaina kaķa krustošanās rezultāts.

Šinšillas krāsojuma kaķiem vilna praktiski ir baltā krāsa, tikai 1/8 daļa matiņa nokrāsota kādā citā krāsā un iekrāsotie mati izvietoti uz galvas, ausīm, muguras, astes virspusē.

Visizteiksmīgākās ir šinšillas acis – lielas, apaļas, koši smaragdzaļas. Acu plakstiņi nokrāsoti tumšā krāsā, kas sasksņota ar tipinga krāsu : melnajām šinšillām – melnas vai tumši brūnas, zilajām – zilas utt.; deguna gals ķieģeļsarkanā krāsā un arī apvilkts ar to pašu līniju kā acis, ķepu spilventiņu krāsa saskaņota ar acu un deguna pigmentācijas krāsu.

Šinšillas krāsas persiešiem, līdzīgi kā kamejām, ir divas varietātes : šinšilla, kam matiņa 1/8 daļa nokrāsota ar tipingu,un ēnotā šinšilla ( silver shaded ), kam iekrāsota 1/3 vilnas matiņa.

Bieži šinšillām ir sliktāk izteikts šķirnes tips nekā pārējiem Persijas kaķiem, jo tas saistīts ar ierobežoto pārošanas partneru daudzumu. Lai nezaudētu skaisto acu krāsu, šinšillas pāro savā starpā, kas pasliktina tipu.

Līdz 1976. gadam Eiropā ēnotās šinšillas jeb sudraboti ēnotos kaķus par atsevišķu krāsu varietāti neuzskatīja, lai gan Anglija tos bija atzinusi jau 1902. gadā.

Lai atjaunotu šinšillu un ēnoto šinšillu genofondu, pārojumos izmanto sudraboti svītrotos persiešus ar zaļām acīm, arī kolorpointus. Pēdējā gadījumā gan visbiežāk iegūst kaķēnus ar dzeltenām acīm. Agrāk šāda acu krāsa tika uzskatīta par brāķi, bet, tā kā strādāt ar šinšillām ir ļoti grūti, 80. gadu beigās tika akceptēta arī šāda acu krāsa.

Šinšillām ir ļoti maiga āda. Tas jāņem vērā, kaķi ķemmējot; tiem nedrīkst nocirpt vilnu – tā ataugs ļoti lēnām.

Šinšillas kaķi ir vieni no temperamentīgākajiem persiešu vidū, dzimumbriedums iestājas jau 6 mēnešu vecumā. Tas jāņem vērā tiem, kuru runči un kaķenes dzīvo kopā.

Šinšillas kaķēni piedzimstot ļoti atšķiras no pieaugušiem dzīvniekiem. To ķermenis parasti ir tumšs vai pelēks ar marmorkrāsas zīmējumu, taču ap mēneša vai pusotra vecumu krāsojums jau labi saskatāms.

Visvairāk uztraukuma sagādā šinšillu acu krāsa. Audzētāji ir novērojuši, ka pieaugušiem kaķiem būs tāda acu krāsa, kādu var saskatīt 4 – 6 nedēļu veciem kaķēniem zaļu plankumiņu veidā uz tumšzilās acu krāsas fona. Dažiem kaķēniem deguna spogulis sākotnēji ir tumšā krāsā, taču jau mēneša vecumā tam jākļūst ķieģeļsarkanam. Ēnoto šinšillu kaķēniem labāka acu krāsa būs tiem, kuriem mēneša vecumā acīs jau saskatāmi violeti vai tirkīza krāsas plankumi.

◘
Bruņurupuča krāsas Persijas kaķi pirmo reizi izstādē tika eksponēti 1900. gadā un ir ļoti populāri, jo no šo krāsu kaķenēm iespējams iegūt daudzkrāsainus kaķēnus. Bruņurupuča krāsa raksturīga tikai kaķenēm. Ir gan bijuši gadījumi, kad šādā krāsā piedzimst arī runči, taču reti tie dod pēcnācējus. Bruņurupuča krāsas kaķenes var pārot ar visdažādāko krāsu runčiem, bet nav vēlams izvēlēties partneri marmorkrāsā, ar tikingu vai tipingu, jo tā var iegūt krāsu brāķus.

Bruņurupuča kaķiem vilna ir sarkanā un melnā krāsā, vēlams, lai krāsu sadalījums būtu vienmērīgs un viena krāsa nedominētu pār otru. Vislabāk nokrāsoti ir tie dzīvnieki, kuriem uz melna fona galvas un sejas daļā, vienmērīgi uz ķermeņa un visām četrām kājām ir ruda krāsa. Amerikas Savienotajās Valstīs bruņurupuča krāsas dzīvnieki klāti ar plankumiem, līdzīgi kā kaķenēm, kuru krāsas tonis ir bruņurupucis ar baltu. Eiropā bruņurupuča krāsas kaķiem abas krāsas ir it kā sajauktas.

Bruņurupuča krāsas kaķēni piedzimstot ir visai tumši, tikai šur tur redzami daži sarkanas krāsas matiņi, bet, kaķēnam augot, plankumi kļūst lielāki, arī līdz tam nemanītās vietās parādās ruda vilna. Tā kā melnajai krāsai kaķēna vecumā ir tendence palikt gaišākai ar sudrabotu nokrāsu, tad 4 – 6 mēnešu vecumā kaķis tikai attāli atgādina bruņurupuča krāsojumu, kurš iezaigosies visā spilgtumā pēc pirmās vilnas maiņas.

Loti reti sastopamas ir šokolādes krāsas un violetas bruņurupuča krāsas kakenes Persijas kaķu vidū, bet Britānijas kaķiem tās ir jau diezgan izplatītas.

Viena no efektīgākajām Persijas kaķeņu krāsām ir bruņurupucis ar baltu. ASV un Anglijā šo krāsu sauc arī par calico jeb chintz. Šajā krāsojumā ļoti svarīgas ir proporcijas – melni rudā jeb bruņurupuča krāsa nedrīkst būt vairāk par 2/3, bet baltā – ne vairāk par ½. Vēlams, lai baltā krāsa būtu gan uz muguras, gan uz vēdera, kājām, krūtīm, kā arī uz purniņa. Vislabāk, ja uz purniņa baltais izvietots simetriski. Šo kaķeni pārojot ar divkrāsainu runci, metienos iegūst arlekīnkrāsas pēcnācējus, kuriem baltās krāsas būs vēl vairāk. Agrāk šo kaķu bija maz, tagad izstādēs eksponējas arvien vairāk šīs krāsas pārstāvju, bet īpaši iecienīti šie kaķi ir Japānā, kur tiek uzskatīti par laimes nesējiem, tāpēc kaķi tiek dāvināti kā mīlestības un cieņas apliecinājums.

◘
Divkrāsainie Persijas kaķi jeb bikolori lai cik tas interesanti neliktos, ir viena no jaunākajām atzītajām garspalvaino kaķu varietātēm. Anglijā šie kaķi atsevišķā grupā tika izdalīti 1966.gadā, Eiropā – 1969., bet Amerikā – tikai 1971. gadā.

Divkrāsainajiem persiešiem vilnas krāsojuma proporcijas tādas pat kā bruņurupučiem ar baltu. Ir noteikts, ka baltajiem un krāsainajiem laukumiem jābūt stingri norobežotiem savā starpā, tāpēc balta zīmīte uz pleciem vai balta apkakle, kas nav simetriska, samazina kaķa vērtējumu. Pamatkrāsai jābūt tīrai, bez svītrām un tonējumiem.

◘
Arlekīnkrāsas Persijas kaķi. Eiropā 1986. gadā tika apstiprināta vēl viena bikoloru variācija. Šiem kaķiem ķermenis pārsvarā balts, arī kājas baltas, bet krāsainais tonis drīkst noklāt tikai 1/6 daļu ķermeņa. Plankumi var būt tikai trīs, pie tam novietoti, kur pagadās, vienīgi vēderam jābūt baltam. Arlekīnam pieļaujamas trīs acu krāsas – oranža, zila un dažādas acis.

◘
Vana krāsas Persijas kaķi. Eiropā tika apstiprināti 1992. gadā. Viņu ķermenis pamatā ir balts, bet uz galvas, pie astes ir krāsaini plankumi un aste arī ir balta. Arī šiem kaķiem acis var būt trijās krāsās kā arlekīniem.

◘
Zili, jaukti ar krēmkrāsu Persijas kaķi jeb zilie bruņurupuči, kā tos nereti sauc speciālisti, zināmi jau kopš 1920. gada. 1930.gadā tie tika atzīti kā patstāvīga krāsu varietāte, kas iegūta no bruņurupuča krāsas kaķenēm, iedarbojoties recesīvajiem gēniem. Zilā un krēmkrāsa šiem kaķiem ir sajaukta līdzīgi kā bruņurupuča krāsas kaķenēm. Arī šī vilnas krāsa saistīta ar dzimumu un parasti piemīt kaķenēm. Rīgā gan savā laikā bija zils, jaukts ar krēmkrāsu runcis, kurš nodzīvoja 4 gadus, bet pēcnācējus nedeva. Arī literatūrā reizēm sastopam ziņas, ka dzimuši šīs krāsas runči, kuri bijuši neauglīgi, izņemot gadījumu Kanādā, kur šādas krāsas runcis it kā devis pēcnācējus.

Zilām, jauktām ar krēmkrāsu kaķenēm parasti ir ļoti labas kvalitātes vilna, bet to sagatavošanā izstādei obligāti jālieto pūderis, lai mīkstinātu pāreju no zilās krāsas uz krēmkrāsu un dzīvnieks izskatītos efektīgāks.

◘
Kolorpoints jeb Himalaju kaķis
Kopš Persijas kaķu selekcijas pirmsākumiem audzētāju sapnis bija radīt Persijas kaķa varietāti ar visām šķirnei piemītošajām iezīmēm, bet kuru vilna būtu Siāmas kaķu krāsā. Pagājušā gadsimta sākumā Zviedrijā tika reģistrēti gadījumi, kad Siāmas kaķiem dzima kaķēni ar garu vilnu, taču šie gadījumi tika aprakstīti kā neordināri, līdz 1930. gadā divas amerikāņu audzētājas – Klaida Kīlere un Virdžīnija Koblo – sāka nodarboties ar šādas persiešu krāsu varietātes veidošanu. Arī Anglijā pūlējās radīt persiešu kaķus ar akromelānisma pazīmēm, proti, ķermenis gaišā krāsā, bet galva, kājas un aste tumšākā krāsā. Tad selekcijas darbu pārtrauca karš, un darbs atsākās tikai 40. gadu beigās, bet 1955. gadā Eiropā, tai skaitā 1957. gadā Anglijā, beidzot tika atzīti kolorpointkrāsas persieši kā patstāvīga krāsu varietāte. Līdz pat šim laikam kaķu krāsu varietāte tiek saukta dažādi : Anglijā – kolorpoints, Eiropā – Persijas kaķis ar konkrētām irzīmēm, ASV – Himalaju kaķis, jo krāsojums līdzīgs Himalaju truša krāsai.

Vēl 90. gados nereti Himalaju kaķu tipā reizēm gadījās senču siāmiešu iezīmes – trapecveida galva, pagarš deguns, bet jau 90. gadu beigās šie kaķi izstādēs bija redzami tikai teicami izteiktā Persijas kaķu tipā.

Šodien Himalaju kaķiem ir līdz 20 krāsu varietāšu. Lai uzlabotu tipu vai arī atjaunotu asinis, bieži vien Himalaju kaķenes pāro ar citiem Persijas kaķu runčiem, kuriem ir oranžas acis. Visa pirmā paaudze būs krāsās, ko nes tēva genofonds, jo, lai izpaustos akromelānisms, ģenētiskā informācija jāmanto no abiem vecākiem, tajā pašā laikā visi kaķēni būs akromelānisma gēna nesēji un, pāroti ar kolorpointu krāsas partneriem, dos uzlabotus šīs krāsas pārstāvjus.

Ļoti svarīgi, lai Himalaju kaķiem būtu izteikts kontrasts starp ķermeņa krāsu un iezīmju krāsu. Vistumšākais ķermenis ir Himalaju kaķiem ar tumšām iezīmēm, visgaišākais – ar violetām iezīmēm.

Kolorpointu jeb Himalaju kaķu audzētājiem salīdzinoši īsā laika posmā ir izdevies nostiprināt kaķu genotipu, un šodien zilacainie skaistuļi kļūst arvien populārāki.

Kolorpointu jeb Himalaju kaķu audzētājiem salīdzinoši īsā laika posmā ir izdevies nostiprināt kaķu genotipu, un šodien zilacainie skaistuļi kļūst arvien populārāki.

Kolorpointu kaķēni, tāpat kā siāmiešu kaķēni, dzimst balti, bet iezīmju krāsojums parādās pamazām. Arī Latvijā ir vairākas labas Himalaju kaķu audzētavas. Mūsu valstī 80. gados bija mēģinājums veidot šo varietāti, izmantojot pusgarspalvainus kaķus citās krāsās. Šo projektu vadīja Latvijas Valsts universitātes docente Mārīte Misiņas kundze, bet viņas un studentu interese aprobežojās ar pirmās paaudzes pēcnācēju ieguvi, kas liecina, ka izstrādātas selekcijas programmas acīmredzot nebija.

Persijas kaķa/kolorpointa WCF standarts
		Atjaunots 01.01.2009
Ķermenis	Vidēja lieluma vai liels kaķis ar īsu un kompaktu ķermeni. Kājas ir īsas un spēcīgas, ķepas lielas un apaļas.Vēlami vilnas kušķīši starp pirkstiem. Krūtis, pleci un mugura masīvi un muskuļoti. Kakls ir īss un spēcīgs.Aste ir īsa un resna ar noapaļotu galu. Apspalvojums ir biezs un garšs(kupls).
Galva	Galvaskauss ir apaļš un masīvs, prporcionāli veidots, ar piepildītiem vaigiem un augstu pieri. Deguns ir īss un plats, pāreja no pieres uz purnu ir labi izteikta. Deguna augšējā līnija nav novietota augstāk par acs apakšējo plakstiņu.Zods un žokļi ir plati, masīvi un spēcīgi. Sejai ir atklāta izteiksme.
Ausis	Ausis ir ļoti mazas un noapaļotas, novietotas zemu un plati.Biezās spalvas ausu iekšpusē nedaudz piesedz ausu pamatni tā, ka ausis neizskatās atkailinātas.
Acis	Acis ir lielas, apaļas un atvērtas, plati izvietotas;spožas un izteiksmīgas.Acu krāsa pieskaņota vilnas krāsai.
Vilna	Vilna ir gara un bieza; tekstūra smalka, zīdaina. Tā ir mīksta,bet ne vilnaina. Bagātīgs, garš žabo apņem plecus un krūtis.
Krāsu varianti	Visas krāsas ir pieļaujamas un to apraksti atrodami Galvenajā krāsu tabulā. Ar akromelāniskajām iezīmēm krāsotos kaķus sauc par kolorpointiem. Tiem pieļaujamas visas krāsas bez baltās klātbūtnes. Krāsas aprakstītas kolorpontu krāsojumu tabulā.Kolorpointiem acis ir zilā krāsā.Jo tonis intensīvāksa, jo labāk.
Trūkumi	Pārāk plakans vai pārāk augsts galvaskauss, Tekošas acis, Grūtības ar elpošanu, Pārāk viegls vai pagarināts ķermenis ir nopietns trūkums, Arī netīra vilna, pārāk piebārstīta ar pūderi un pinkaina, Savēlumi vai pliki laukumi, kas radušies, atšķetinot savēlumus, ir visbiežāk sastopmamie kaķa sagatavošanas izstādei trūkumi
Diskvalifikācija	Kolorpointi, kuriem ir balti plankumi vai balti nagi, tiek diskvalificēti. Cita acu krāsa, izņemot zilu, kolorpointiem ir diskvalificējošs trūkums.

Punkti:

Ķermenis:	20 punkti
Galva:	30 punkti
Acu krāsa:	15 punkti
Vilna, struktūra, garums un krāsa:	30 punkti
Kondīcija:	5 punkti

Elijas iela 21. 3 kab., Rīga. Теl.: + 371 67614819. E-pasts: info@felimur.lv