Neviena no ieprirkš aprakstītajām kaķu šķirnēm nav nogājusi tik ērkšķainu atzīšanas ceļu kā Somālijas kaķi. Šķirne jau bija plaši izplatīta, tomēr ilgu laiku netika atzīta, jo tam pretojās Abesīnijas kaķu audzētāji, kuri uzsvēra, ka šie kaķi ir abesīniešu paveids ar standartam neatbilstošu vilnu un uzskatāmi par vaislas brāķiem ( kā sākotnēji Bali kaķi). Protams, abesīniešu metienos dzima šādi mutanti, kurus brāķēja kā šķirnei neatbilstošus, līdz 1967. gadā ar šo kaķu selekciju nopietni sāka nodarboties ASV kaķu audzētāja no Ņūdžersijas Evelīna Magusa, kura veda arī šķirnei nosaukumu „Somālijas kaķis”, lai uzsvērtu tās tuvību Abesīnijas kaķiem. Eiropā šķirne oficiāli tika atzīta 1967. gadā.
Somālijas kaķi ir pilnīga Abesīnijas kaķu kopija, izņēmums ir viņu vilna. Vilna nav tik gara kā Persijas kaķiem, tāpēc Somālijas kaķi iekļauti pusgarspalvaino kaķu grupā.
Somālijas kaķi ir vidēja vai liela auguma dzīvnieki ar stieptu ķermeni, nedaudz ieliektu muguru; kājas proporcionālas ķermenim, ķepas ovālas; aste resna pie saknes un sašaurināsnvurzienā uz galu, proporcionāla ķermenim. Galva noapaļotas ķīļveida formas, labi veidota piere; zods labi attīstīts un noapaļots; nedrīkst būt izteikti lūpu spilventiņi; ausis lielas, tuvu viena otrai novietotas, ar viegli nonoasinātiem galiem, ausu galos pušķīši. Acis lielas, mandeļveida, krāsas – zaļa, zeltaini dzeltena vai riekstu krāsā,acu plakstiņi tumši pigmentēti. Vissavdabīgākā ir Somālijas kaķu vilna. Tā ir zīdaina, mīksta, ļoti bieza un plecu daļā nedaudz rupjāka – jo garāka vilna, jo labāk, bet pamatā vilna garāka uz sāniem, pakaļkāju ciskāmun astes. Vilna krāsota ar tikingu – uz viena matiņa ir līdz 12 tumšu josliņu, kas mijas ar pamatkrāsu. Pieļaujamas 4 krāsas: savvaļas krāsa, sarkana, zila un stirnas krāsa. Visam ķermenim jābūt noklātam vienā tonī, baltas krāsas plankumi nav pieļaujami, izņemot nedaudz uz krūtīm, zoda un deguna sāniem. Baltais zods nerādā gadījumā nedrīkst saplūst ar krūtīm. Uz ķermeņa nav pieļaujami nekādi zīmējumi svītru, punktu veidā (bieži mēdz būt riņķi uz kakla), kas samazina kaķa kvalitāti.
Somālijas kaķi ir ļoti kustīgi un rotalīgi dzīvnieki ar klusu balsi. Tie labi lec – līdz pat 2 metriem, un saimniekam jārūpējas, lai kaķim būtu pietiekams plašums, kur skraidīt, lēkāt, kā arī jābūt rotaļlietām, ar kurām spēlēties. Somālieši labprāt rotaļājas arī ar saimnieku, pienesot tam dažādus priekšmetus. Dzīve šaurās telpās kaķim nav piemērota.
Metienos Somālijas kaķiem dzimst 3-4 kaķēni, pārsvarā runcīši, tāpēc to pavairošana ir zināmā mērā problemātiska. Pārot ieteicams tikai somālieti ar somālieti, jo pārojumos ar abesīniešiem visi kaķēni būs īsspalvaini. Nekādā gadījumā somāliešu selekcijā nedrīkst izmantot citus pusgarspalvainos vai garspalvainos kaķus, jo tad izzudīs šķirnei tipiskais tikings.
Kā uzskata speciālisti, šodien viskvalitatīvākie Somālijas kaķi tiek audzēti Austrālijā.
Somālijas kaķu ādai ir tendence uz sausumu, tāpēc, ja kaķim netuek dota barība ar pietiekamu tauku saturu, tāpēc, ja kaķim netiek dota barība ar pietiekamu tauku saturu, vilnā parādās blaugznas, tā kļūst nespidra un lūst.

Somālijas kaķus izstādēs vērtē pēc šādas punktu sistēmas:
→ Galva un ausis 15 punkti
→ Acu krāsa un novietojums 10 punkti
→ Ķermenis 20 punkti
→ Vilnas garums 15 punkti
→ Vilnas krāsa 15 punkti
→ Tikings 10 punkti
→ Vilnas struktūra 10 punkti
→ Kondīcija 5 punkti
 ●  Kopā 100 punkti

Kā redzam šai punktu skalā, vislielākā nozīme vērtējumā ir vilnai. Latvijā Somālijas kaķi tika ievesti 1993. gadā, taču šobrīd tie ļoti maz izplatītisakarā ar lielākās audzētavas saimnieces nāvi. Jācer, ka atkal kāds ieinteresēsies par šo šķirni un varbūt nākotnē mēs Latvijā redzēsim šos kaķus izstādēs.

© 2007 Felimur. Made in Viakom.